Mīti par ātrajiem kredītiem

Viens no izplatītākajiem mītiem par ātrajiem kredītiem saistīts ar priekšstatu, ka ātro kredītu ņēmēji visi kā viens ir finansiāli neizglītoti un arī vispārējās izglītības ziņā pakāpienu zemāk par pārējiem. Šo mītu varētu nosaukt pat par biedējošu, vai ne? Ja jau tā, tad puse Latvijas iedzīvotāju ir, lielākā vai mazākā mērā, tumsoņas, jo ātro kredītu tirgus valstī patiešām ir diezgan biezi apdzīvota biznesa niša (skat. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vietni www.lafpa.lv).

Otrs mīts, kurš izriet no iepriekšējā, ir distances kreditētāju nepārvaramā vēlme ievilināt aizņēmēju pēc iespējas ilglaicīgākā kredīta lietošanā, ko veicina kredītu atmaksas termiņu pagarinājuma iespējas. Atspēkojot šo apgalvojumu, jāpiemin, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir noteikts maksimālais apmērs, kādu drīkst sasniegt kredīts, salīdzinot ar sākotnēji ņemto kredīta summu. Lai arī nevajadzētu īpaši paļauties uz to, ka kredīta devējs laikus apstādinās neapdomīgu klientu (kaut gan tieši tas viņam būtu jādara, lai vienlaikus ar kredītņēmēju, kurš, galu galā, ir arī aizdevēja klients, „nenoraktu” arī sevi), šāds pienākums, nosakot kredīta griestus, ir iestrādāts likumā, un tam godīgā sabiedrībā būtu jādarbojas.

Trešais mīts. Naudu izvēlētā kredīta apjomā var saņemt piecpadsmit minūšu laikā. Šīs baumas radušās tādēļ, ka kreditētāju vietnēs tiešām ir solījumi izskatīt pieteikumu piecpadsmit minūšu laikā. Ja šāds sprints nav iespējams, sevi cienoša firma patiešām sazināsies ar potenciālo klientu šī laika posma ietvaros, taču – varbūt arī tādēļ, lai personas maksātspējas pārbaudei lūgtu iesniegt atbilstošus dokumentus, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izrakstu par nodokļu nomaksu (no kā var secināt, cik lieli ir personas ienākumi), bankas konta izrakstu vai atļauju izmantot kredītu reģistrā vai citās maksātspēju apliecinošās iestādēs (kredīta piedziņas uzņēmumos) iegūstamo informāciju par personas iepriekšējām un esošajām saistībām. Šādos gadījumos pat ļoti optimistiskos gadījumos kredīta saņemšanas reālais laiks nevar būt piecpadsmit minūtes pēc personas reģistrācijas aizdevēja vietnē. Bremzējošais faktors reizēm pat izglābj no pārsteidzīga un nepārdomāta kredīta.

Ceturtais mīts. Jebkurš ātrais kredīts ievelk aizņēmēju neredzamā apburtajā lokā, no kura ir neiespējami tikt laukā. Taču, ja kredīts ir ņemts, saskaņojot savas vēlmes ar iespējām (kredīta summu ar ienākumu līmeni), pārdomājot atmaksas plānu vēl pirms atmaksas grafika saņemšanas, tas nozīmē, ka summa, kas tiek prasīta, tiks iztērēta paredzētajam, bet kredīts atdots laikā un apjomā, kas minēts līgumā.

Piektais mīts. Ātro kredītu atmaksāt ir vieglāk nekā bankas kredītu. Iespējams, ka šis aizspriedums radies tādēļ, ka pastāv iespējamība distances kredīta noformēšanai nepieciešamo dokumentu sagādāšanai iztērēt salīdzinoši mazāk laika. Arī pārējās formalitātes pie ātro kredītu devējiem var tikt noformētas ātrāk, kā banku kredīta gadījumā (to, cita starpā, veicinājusi tehnoloģiju attīstība). Taču, lai arī daļēji taisnība, šis fakts nepierāda atšķirības kredīta atmaksas būtībā. Ikviens kredīts, sākot no 5,- EUR (tik, manuprāt, ir mazākā summa, kuru var aizņemties Latvijā, vismaz interneta vidē) līdz 10 000,- EUR, ir, pirmkārt, jāatmaksā līgumā minētajos termiņos un pilnā apmērā, turklāt ievērojot iespējamās piemaksas kredīta procentu likmju izskatā. Otrkārt, ja alga ir 500,- EUR pēc nodokļu nomaksas, bet ātro kredītu devējs to vai citu iemeslu dēļ tomēr ir izsniedzis kredītu 300,- EUR apmērā uz vienu mēnesi, jāsaprot, ka šāds kredīts ir vēl grūtāk atmaksājams, nekā jebkurš – gan banku, gan nebanku kredītu devēju izsniegts – kredīts, kura atmaksas grafiks speciāli pielāgots aizņēmēja maksātspējai.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *