Pazīmes, kas liecina – tava darbavieta nav tev piemērota

Katrs darbs, neatkarīgi no tā rakstura, ir dzīves sastāvdaļa. Ja esi gatava to izmest no savas dzīves, jo esi ieguvusi, kā šķiet, vajadzīgās zināšanas – atvadies un ej tālāk. Tas gan ir iespējams tikai gadījumā, ja Tu, stājoties darbā, esi skaidri apzinājusies, kas Tev ir nepieciešams tajā – kādus ieguvumus Tu sagaidi, un ko Tu gribi panākt, atrodoties savā vietā. Es, darot jebkuru darbu, atrodos ar to zināmās attiecībās. Protams, ka vienmēr gribu, lai savā darbavietā saskatītu personīgo labumu – tā būtu iespēja augt, attīstīties, gūt baudījumu no darāmā, labas attiecības ar kolēģiem, priekšniecību, darba vide, kas mani apmierina. Manuprāt, tieši vide ir ļoti svarīga. Man ir svarīgi, lai vide būtu iekārtota tā, lai nekas netraucētu veiksmīgam darbam. Es vienmēr meklēju veidus, kā to uzlabot. Man darbam ir nepieciešams klusums. Katrā ziņā iespēja pašai plānot un regulēt darba laiku. Es nemitīgi lasu profesionālo literatūru par dažādiem ar darbu saistītiem jautājumiem. Es pastāvīgi meklēju veidus, kā uzlabot arī darba efektivitāti. Ja varu es, tad vari arī Tu.

Parasti uzņēmuma vai personāla daļas vadītājs potenciālam darbiniekam uzdod daudzus jautājumus, līdz ar to skaidrība lēmuma pieņemšanas brīdī ir abām – darba devēja un darba ņēmēja pusei. Turpretī, ja Tu esi sākusi strādāt „pa roku galam”, piemēram, paļaujoties vai pakļaujoties vīra, mammas, draudzenes spriedumiem un ierosinājumiem, un darbavieta Tev nav nekas vairāk, kā naudas pelnīšanas avots, tad situācija ir praktiski neatrisināma. Varbūt jāmeklē kaut kas cits, nevis pazīmes, kas liecina par to, ka Tava darbavieta ir nepiemērota, ja reiz gribi parunāt par darbu? Virzieni taču ir tik dažādi, ja dzīvo daudzdimensionālā domu pasaulē. Domāšanas process taču ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēks vispār apsver darbavietas piemērotību sev. Taču, lai neizlietu bērnu no vannas kopā ar ūdeni, ir jāparaugās uz darbu no dažādiem viedokļiem, lai iegūtu maksimāli pilnīgu ainu.

Novērtēt savu vietu un nozīmību darbā nav viegli, jo darbavieta vispirms jāaplūko no visiem skata punktiem, kādus vien var atrast. Var apskatīt darbavietu no situācijas viedokļa. Vienmēr būs cilvēki, kuriem nepatīk kāds kolēģis vai padotais, un viņi mēģinās, vai nu apzināti, vai neapzināti, darīt galu iekšējām attiecībām, no kā, protams, cieš Tava emocionālā komforta sajūta, bet Tu sāc domāt, ka darbavieta Tev nav piemērota, kaut gan attīstība, tieši pretēji gribētajam, rodas brīdī, kad Tu esi izgājusi no savas komforta zonas, jo būtu taču absolūti iznīcinoši vēlēties, lai Tev (vai kādam citam) sāp. Var skatīties arī pilnīgi no malas, izmantojot citu cilvēku paraugus un padomus. Var paraudzīties no personīgā viedokļa, kurš man vienmēr saka – vajadzētu gūt baudījumu un labumu no jebkuras situācijas, ja reiz Tu tajā esi un nevari (nespēj, negribi, neesi gatava, nezini, kā) izkļūt no tās. Tad jāizsver, kurš rakurss ir vissvarīgākais, un no šī leņķa, ja iespējams, arī jārīkojas. Tikai tas prasa ļoti lielu atklātību pret sevi. Var gadīties, ka atrastais redzespunkts pieprasa nevis rīkoties, bet tieši otrādi – nemainīt darbavietu. Bet, ja iepriekš ar prātu ir jau izsapņota un nolemta kāda rīcība, savas domas mainīt būs ļoti grūti. Tomēr vienīgi iepriekš minētajā veidā var nonākt skaidrībā par darbavietu. Un vienmēr jāatceras – ja ir darbavieta, tad arī tu tai esi – kā jebkurās attiecībās, kur iesaistīti vairāk, kā viens.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *